13320649_1022716911148149_4686481051805852864_o

Cik tad Tev ir īsti naudas?

Nauda, manuprāt, sabiedrībā ir viena no tabu tēmām, kura ieliekama tajā pašā kategorijā. kurā ticība, politiskie uzskati, sekss un ateja. Tēmas, par kurām nelabrāt sabiedrībā runā, un tēmas, par kurām nelabrāt publiski dalās ar konkrētu savu pieredzi – kā to visu lieto. Manuprāt, šīs ir tēmas, par kurām ir jārunā atklāti. Kā no filmas «The Bucket List», aizķēra saruna, kad Morgans, apmeklējot kārtējo Nikelsona rezidenci, viņam prasīja:
– «Cik Tad Tev ir īsti naudas?»
– «Vai Tev nemācija, ka nav pieklājīgi to prasīt? :)»
– «Es to zinu, bet līdz šim nezināju nevienu, kuram ir tik daudz, ka būtu vērts to prasīt.»
Manuprāt, Latvijā un, visticamāk, arī skatoties globāli – uz visas Zemes iedzīvotājiem, procentuāli ir ļoti maza cilvēku, kuriem būtu vērts prasīt šādu jautājumu. Ir skaidrs, ka kredīts dod iespēju izlikties, ka ir vairāk, kā patiesībā ir; tas deva daudziem ideju – ja jau viņš var, tad es arī – un šo psihofenomenu izmantoja bankas, lai varētu tirgot investoriem ideju par hipotēku. Atbildīgi ir visi, bet galvenais jautājums – kā tas ir iespējams? Kredītu paņemt nav liela māka, liela māka ir izmantot to savā labā, izvairoties no bara instinkta.
Bet braucam atpakaļ. Vakar biju iespaidīgā viensētā “Caunītes”, pie Jelgavas, kur tās saimnieki no īpašuma iegādes četru gadu laikā ir spējuši sakopt un atjaunot ēkas. Runāju ar saimnieci un teicu – visu cieņu, es neesmu tik čakls. Uz ko man atbildēja – godīgi, protams, ka to bija iespējams vīra veiksmīgās uzņēmējdarbības dēļ. Arī cilvēks, kas aicināja piedalīties šajā pasākumā, teica, ka tur var smelties iedvesmu dažādām idejām, vienīgi jāsaprot, ka saimnieks ir veiksmīgs uzņēmējs. (Red. piez. atkāp. Es laikam neesmu iepriekš dzirdējis tādu terminu – veiksmīgs darbinieks). Tapēc, ka cilvēks ir veiksmīgs uzņēmējs un viņam ir pietiekoši līdzekļu, nemazinās mana cieņa un apbrīns. Ir jābūt čaklam, spējīgam un veiksmīgam, lai noorganizētu uzņēmējdarbību, izaudzinātu četrus bērnus un noorganizētu finanšu rezultēšanu skaistā viensētā. Par to es turpināšu apbrīnot “Caunīšu” un citus saimniekus, kurus zinu un pazīstu  un kas ir spējīgi izveidot veiksmīgu uzņēmējdarbību un to rezultēt iespaidīgos sapņu darbos, kaut vai privātmājās, kurās vienmēr ir liels prieks atrasties un būt.
Nauda nav nekas slikts, bet iekšā ir tā sajūta, ka lielākā daļa – šķendējas un skauž tos, kuriem tās ir tik daudz, cik nav pašam. Šis, iespējams, aptur vēlmi publiski dalīties ar savu pieredzi tiem cilvēkiem, kuriem nauda ir. Es teiktu, nauda ir slikta, vai, precīzāk, ierobežojoša, tikai tajā brīdī, kad tā aizēno citas iespējas. Piemēram. Es pašreiz taisu kanalizāciju savai mājai. Ja es būtu tik čakls un spējigs noorganizēt uzņēmējdarbību, kas nestu lielus ienākumus, visticamāk, es sava slinkuma dēļ nopirktu grodus, jo tā ir vienkāršāk un ātrāk. Es, protams, varēju sevi grauzt un sēt sevī domu, ka esmu neveiksminieks, nabags, nespēju integrēties kapitālistiskās sabiedrības idejā un uzzīmogot klasiskās sabiedrības ikonas un priekšstatus, kādi veidojas par tiem cilvēkiem, kuriem nauda ir ierobežotā vai niecīgā daudzumā. Tā vietā es nekaunīgi izmantoju iespējas, kādas man ir. Nekaunīgi ar domu, ka par to nav jākaunas, ja kaut ko nevar atļauties, bet būtu jākaunas, ja šādā situācijā neredzu un neizmantoju citas esošās iespējas. Man bija čupa ar ķieģeļiem, kas palikuši no sienu demontāžas. Bija čupa ar granti – atlika tikai nopirkt cementu, un es varēju izbūvēt kanalizāciju. Nauda ir vēl viena  iespēja, kā realizēt savas ieceres, un, ja tā apziņā ielaužas kā tikai vienīgā opcija, tad gan nav labi. Tad tiek bezatbildīgi ņemti kredīti, notiek vaimanas par sliktajiem priekšniekiem un dārgajām latviešu ražotāju cenām. Es cienu tos, kuriem ir nauda, kuri ir spējīgi to iegūt, tos, kuri spēj dalīties ar to, kā to ieguvuši, un ir spējīgi to realizēt burvīgās iecerēs, un tos, kuriem tās ir gana, bet kuri izmanto arī citas iespējas, es cienu arī tos, kuriem naudas ir mazāk un kuri ir spējīgi izmantot iespējas, kādas tiem ir, lai realizētu viņu burvīgās ieceres.
Esmu pārliecināts, ka daudziem, apmeklējot kādu skaistu viesu māju, ieraugot kolēģa 46 000 eiro vērto mašīnu vai, piemēram, ieraugot Gaiļu Kaltenes māju – dzindzina pa galvu jautājums – cik tas maksā, kā to var atļauties un cik viņš pelna? Taču, kādā tonī šie jautājumi šaudās pa galvu – vai kā pārmetumi sev, kur sevis aizstāvībai tas tiks noskaņots skauģīgi, vai kā apbrīnas – wov, tas tev ir izdevies – ir katra paša atbildība.
Turklāt – ir skaidri zināms, ka, ja nauda visiem būtu vienādā daudzumā, attīstība un skaistas cilvēku radītas būves un vietas aizietu grīstē. Tādā situācijā nebūtu iespējama ne Stounhedža, ne Gizas piramīdas, ne Hilton viesnīcas, ne iespaidīgas privātmājas, ne Lambordžīni traktori, ne Harley Deividsoni un Mustangi.
  

Viens komentārs par “Cik tad Tev ir īsti naudas?

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *