19427783_10155152666605041_477496854_n

Intervija ar sveču gudrotāju – Baibu Lingu-Bērziņu

Baiba, manuprāt, ir izgudrojusi sveci no jauna. Tā nav latviešu svētzīmju dedzināšana, tā ir svētzīmju atdzīvināšana, liekot tai kustēties. Es pat teiktu dejot. Sakrālo zīmju dejošana, kurā hipnotizěties un věrot izrādi, kuras scenārijs nav zināms. Aizdomājos, ka šajā tehnoloģiju laikā, vēljoprojām alktuāla ir mūžsenā svece – tāpēc piedāvāju interviju ar Baibu Lingu-Bērziņu, Latvian Lights radošo direktori un valdes locekli.

Sākšu ar klasiku. Kas Tu esi?
Baiba:
 Nu… Cilvēks. Baiba Linga-Bērziņa.
Kārlis: Baiba Linga-Bērziņa.
Baiba: Sieviete.
K: Sieviete.
B: Jā.
K: Kāpēc es ar Tevi uzsāku sarunu, tāpēc, ka Tu esi Latvian Lights aizsācēja, radītāja, māte. Ēē, kā Tu vēl varētu sevi nosaukt? Kas Tev rakstīts vizītkartē uz Latvian Lights?
B: …
K: Tev ir vizītkarte?
B: Man ir ļoti daudz vizītkartes, bet… Tā tur rakstīts dizainere, bet… Nu, drīzāk – radošais direktors. Tā varētu. Gribētu tā būt.
K: Radošais direktors?
B: Direktors.
K: Izklausās ar šļipsi.
B: Un vēl. Šitā te – valdes locekle.

Tad Tu pati dari kaut ko ar svecēm, ja Tu esi direktore un… direktori jau parasti sēž kaut, kur kabinetā un rāj savus darbiniekus?
Baiba: Nē. Es nerāju. Aizrādu.
K: Aizrādi?
B: Nē nu. Es. Es… ko es daru? Es viskaut ko daru. Arī pati taisu. Domāju. Fantazēju pārsvarā. Šogad vairāk fantazēju, nekā daru. Jā.

Viens no galvenajiem jautājumiem, ko es gribētu uzdot – mums tagad ir LED, kvēlspuldzes, halogēnās spuldzes un visādas gaismu nesošas lietas ar saules baterijām darbināmas. Kapēc vēljoprojām, līdz mūsdienām, vēl ir saglabājies pieprasījums pēc sveces, kas varbūtās savā ziņā ir kā teātris un grāmata?
B: Nu tur ir kaut kas tāds pirmatnējs. Kaut kas tāds, nu īsts un tāds bīstami dabīgs tāds, kad ir iespēja tai ugunij pieskarties. Un nevienam… es nezinu kā to teikt. Pilsētai ļoti reti, kam ir kamīni, kas dod to dabisko uguni, kur uz viņu paskatīties un hipnotizēties. Tapēc man liekās tā uguns ir vajadzīga, tīri tāds siltums. Un tas tā… viņš ir bīstams, man pat liekas, ka pie mūsu noteikumiem un apstākļiem vispār tas būtu jāaizliedz… tas taču ir šausmas, tā pat kā sprakšķoši vadi, vai kaut kas tāds neprognozējams un man liekas ļoti daudziem varētu būt pret noteikumiem.

Bet nu tas ir bīstamās, nevaldāmās dabas, tāds mazs elementiņš, man liekās.

K: Un ienest mūsdienu tehnoloģijas pasaulē, blakus savam iphonam nolikt.
B: Un būt jā, tādam vienkāršam būt.

Kā Tev liekas, cik sena ir svece?
B: Nu es domāju, kad es… cilvēki atrada, atklāja, izdomāja… izdomājā, [smiekli], atklāja uguni, tad arī viņa radās kaut kādā nākošajā solī, kad vasku savāca vai sveķus, vai kaut kādus taukus vai ko. Nezinu. Droši vien, ka ir sena.

Kādi ir tie sveču veidi? Tagad ir parafīns, mums ir vasks . Kādi vēl ir tie materiāli?
B: Sojas vasks, stearīns, no augu taukiem taisa, mmm, parafīns ir naftas produkts. Nu tā, ir jau ari tādi kur ieliek šito te to lampiņu un tā kā svece.
K: Jā.
B: Iededzini to uguni un deg lampiņa kā svece.
K: Tā kā petroleja lampiņa.
B: Nu nē, tās kaut kādas Philips, kaut kādas.
K: Philips?
B: Jā. Bet diode ir iekšā. Tā kā piededzini uguni.
K: Piededzini uguni un deg diode?
B: Kaut kā tur bija tā, jā. [smiekli].
K: Būs jāpaskatās.  // Atkāpei, es atradu šādas 
B: Man liekas, ka kaut kas tāds, jā.

Tu teici, ka pie sveces ir iespējams tā kā hipnotizēties. Kā Tu to dari pie sveces?
B: Nu, koju laikos tā vien izklaidējās. Sapīpējās tēju un tad skatījās svecē. Mums ar draudzeni bija konkrētni hipnoze, kad mums… nu mēs nekādas narkotikas nelietojām, bet mēs tiešām bijām kaut kādu tēju sapīpējušās. Mums likās, ka tā liesma iet vienā virzienā, nu abām divām… mēs redzējām to kā pie Bēthovena mūzikas, ka viņa ritmiski iet, nu protams, ka tas ir izskaidrojams un tā, bet tad tas likās absolūti maģiski. Abām divām tā likās.
K: Kādu tēju jūs dzērāt?
B: Nu, kaut kādu piparmētru. Nezinu. Nevis dzērām, bet pīpējām.
K: Pīpējāt tēju, ja?
B: Jā. Ar rūtiņpapīru.
K: Tad svece palīdzēja Tev izmainīt apziņas stāvokli?
B: [smiekli] Nu vienkārši, tas bija tas kontakts mums abām, tad mēs saredzējām to vienu vīziju, halucionācijas, nē bet nu… nē, nu bet tas atkal noteikti ir izskaidrojams. Respektīvi vienkārši skaļa mūzika, tad tur skaņas viļņi un [smiekli]
K: Ko jūs redzējāt?
B: Nu tā tā kā liesma kustējās vienā ritmā.
K: Ā, ritmā?
B: Pēc muzikas jā, jā. Nu bangojot tā kā ritmā viņa lielāka bija.

Kā Tev liekas, vai ir kaut kādas kultūras kurām vairāk patīk sveces, kurām mazāk patīk sveces? Vai nav tādas. Vienkārši visiem patīk. Tas jau ir asinīs?
B: Nu es domāju, ka visās kultūrās ir, bet praktiskāk noteikti ir lietot aukstās zemēs, kur ir vēsāks pie kurām var sasildīties, jo tiešām māju var sasildīt. Esmu daudz arī dzīvojusi tādās vietās, kur ir grūti ar apkuri un tad ar svecēm varēja tiešām piesildīt istabu. Un arī šeit esmu to darījusi. Un tas tiešām palīdz. Ko nu vēl. Ir visādi vaska, vaska… Portugālē es redzēju vaska kājas, rokas, galvas, tur sirds, nu tas laikam kristiešiem tā kaut kas tur bija.  Nopērc to objektu, kas tev sāp vai ko tu gribi izārstēt, nu tad tu nes  viņu uz baznīcu un tā kā viņu svilini, kaut kā tā. Tā kā to, to sveci izmanto diezgan dažādi nu. Viņš jau ir, tā kā tāds piemiņas tāds… priekšmets, vairāk gan kristietībā.
K: Arī mūsdienās var iet aizdegt svecīti baznīcā un nolikt.
B: Nu tas tāds jā, tas tāds akts, kas notiek, tas tāds, kaut kāds notikums.

Kā Tev liekas – svecei ir dvēsele?
B: Nu, ja to tā var nosaukt, droši vien to tā var nosaukt jā [smiekli].

Svece ir dzīva? Vai viņa ir nedzīva?
B: Nu, es domāju absolūti dzīva. Es viņu veidoju, lai viņa būtu dzīva.
K: Kā viņa dzīvo?
B: [smiekli]. Degot. Es viņu veidoju to sveci tā, lai viņa būtu dzīva arī nedegot. Bet, tur ir tas, ka viņa izdzīvo, arī kā kā tie parafīni, tie sveķi tek. Vai viņi tek vai netek, vai viņi klausa vai neklausa. Citi cilvēki tur pārdzīvo, ka viņa notek «oi viss tik ātri iztek». Man liekas, tas tieši ir interesanti, ka viņa katra ir neparedzama. Tāpēc es necenšos nenormāli, nu jā protams kvalitāte ir svarīga lieta, bet ja gribās nopirkt sveci, kura netek un ilgi deg… mūžīgi, tad var pirkt tādu, kas ir aprēķināta cilindriska. Tāda svece deg ilgi, ja pareiza.
K: Tavas sveces nedeg ilgi?
B: Nē, viņas deg. Dažas deg ļoti ilgi, bet dažas vienkārši iztek ātri. Ja viņa sāk tecēt, tad viņa vienkārši jāapdzēš. Un tad kad viņa atdziest, tad viņa var sākt atkal ilgi degt. Bet tas nav tas mans mērķis.  Nu protams, es mēģinu maksimāli kvalitatīvi veikt to procesu, bet tas nav tas mans galvenais mērķis.
K: Esmu redzējis arī daudziem ir vēl nesadedzinātas Tavas sveces, kas stāv, kā interjers… interjera priekšmets.
B: Nu tā bija tāda arī tā doma, ka viņš stāv tā kā diezgan ilgu laiku, kā priekšmets, kā objekts, kā dekoratīvs…, nu ar tādu domu, ka tu kādreiz varēs viņu dedzināt. Bet tas nav… nu kā kurš to uztver.
K: Vai kāds kurš gribēs piesildīt māju.
B: Jā. Bet viņš būtībā jau nu arī nefunkcionē, lai tā kā sildītu, viņš vairāk ir tā kā, lai… kad tu uz viņu vēro, nu ka tu uz viņu skaties, un ka uz viņu ir interesanti var skatīties. Nu tas tāds griešanās, kad viņa griežās, tev ir interesanti vērot, kas ar viņu notiks, kā viņa izdegs. Tieši tāpēc arī tas parafīns un materiāls ir tik neprognozējams… tāpēc tas ir interesanti. Ar viņu ir jāņemās.
K: Kontakta veidošana ar sveci.
B: Jā. Tas ir nu… tavs piedzīvojums, kopā… jo daudzi cilvēki arī viņiem patīk aiztikt un ķērnāties ar svecēm… kaut kādā ziņā tā ir tāda iespēja. Jo nu, ja tu nopērc cilindrisko sveci, kurai mērķis ir ilgi degt, tad viņu labāk neaiztikt. Ja viņu sāk aiztikt, tad viņa sāk tecēt un tā. Viņa nav tam paredzēta. Šinī gadījumā ar viņu var tur tā… uz paša atbildību parotaļāties.

Tu teici, ka Tu ar draudzeni tur toreiz, ēeee, sapīpējies tēju, un es nepiefiksēju, tā bija Tava svece vai cita svece?
B: Nē, tā bija kaut kāda random svece.  [zvana telefons]
K: Kad Tev bija tāds pirmais kontakts… ar Tavu sveci? Ja Tev vajag atbildēt – atbildi.
B: Pirmais kontakts ar sveci?
K: Nu kad Tu nonāci līdz tam brīdim, kad tik ļoti sakontaktējies ar sveci, ka Tu saprati, ka jātaisa sava svece?
B: Tas bija nejauši, tas nebija ēeee… dēļ tā, ka man ļoti patīk sveces. Galīgi ne tā. Galīgi. Man vienkārši gribējās uztaisīt foršu suvenīru, latvisku un vērojot zīmes, vienkārši sapratu, kad pērkona zīme ir ļoti funkcionāla. Ka viņai tas ritošais. Es domāju, kas varētu būt tāda funkcionāla lieta pērkona zīmē. Un no daudz visā…. milzum daudz visādiem variantiem, no ēdieniem, līdz visādiem objektiem, priekšmetiem, mēbelēm starp viņiem bija tās sveces. Viņa likās vismaģiskākā ar to, kad viņa iet uz riņķi… vislielākās, visinteresantākās sakritības vienkārši šajā dizainā. Tāpēc es nolēmu taisīt to. Bet tā, ka man būtu nenormāli tur aizraušanās ar svecēm, tā galīgi nav. Man vienkārši… ļoti ļoti iepatikās arī tajā procesā materiāls, ka viņš ir… nu staipīgs, viņu viskautko var darīt, viņu var saliet jebkādā formā, pat liet var papīra formā, ja uzmanīgi skaties to temperatūru. Viņš riktīgi interesants materiāls. Tāpēc man baigi piesaistīja. Bet tā, ka man patiktos tur dedzināt vai kā… Bet nu es nezinu. Nu forši, kaut kā ienāk tāda forša atmosfēra, smarža. Piesildās tā telpa. Bet tā… tāds kontakts – sākumā man vairāk patika tā darbība, ka es to radu, nevis svece.
K: Baigi labi. Man ir viens jautājums. Man viņu vajag atcerēties [smiekli]. Tagad esi aizrāvusies ar svecēm?
B: Dedzināt vai gatavot?
K: Nē vispār aizrāvusies. Pirms tam Tu saskatīji tādu iespēju kā uztaisīt labu suvenīru.
B: Jā.
K: Un tagad tas ir aizgājis par Tavu aizraušanos?
B: Jā. Jā. Absolūti. Nu vienkārši ir tā dilemma arī, ka laiks ir tik cik viņš ir. Un, ēeee… gribās vis kaut ko darīt. Un tad tā, kā… kaut kādā brīdī liekas izsmelta tā tēma. Bet nu, nevis izsmelta, vienkārši šajā brīdī man negribās darīt tik daudz. Gribās atpūsties. Un tad ir protams tā dilemma starp grafisko dizainu un svecēm. Tad ir jāmāk sadalīt tas laiks. Un tad kaut kas tiek nolaupīts tām svecēm. Bet ēeee. Bet viņš jau nekur nepazūd. Tās idejas jau klejo un nāk ārā visu laiku.
K: Principā jau Tava svece jau ir grafiskais dizains izpildīts…
B: Trīs dimensionāls.
K: Trīs dimensionāls.
B: Jā. Nu… Jā. Ir tā, ka citreiz, man žēl, pat kaut ko daudz tādu radīt, jo tad tas uzdod tev tādu lielu atbildību to realizēt. Man ļoti nepatīk kaut ko iesākt un neizdarīt līdz galam. Tāpēc es bieži vien atstāju tā… nu kad, nu kad es sākšu, vo tad man būs riktīgi daudz, pārāk daudz… nu atbildība to darīt. Es nevarēšu tam pieķerties. Tāpēc es tā bišķi piebremzēšu.

Vai svece var darīt cilvēku laimīgu?
B: [izteiksmīgi] Jāāa, arī lineāls var darīt laimīgu [smiekli]. Jā.
K: Tevi svece dara laimīgu?
B: Tas nav tas uz kā es bāzēju savu laimi, nē. [smiekli].
K: Nu bet kādreiz ir bijis tā… tā laimes sajūta.
B: Jā, jā. Kad es ļoti aizraujos. It sevišķi kad ir kaut kādi… kaut kāds štuks bijis, kaut kas bijis jāizdomā, un tad esi ticis pie tās darīšanas, viss sanāk un strādā, un tad, kad pirmo reizi…. pirmo kad izvelk, tad tās rokas trīc, no formas ņem ārā. Tas ir pirmo reiz. Un tad protams viss. Otrais jau… ir tā – kas tālāk.
K: [smiekli]
B: Tāpēc man bišķiņ apnīkās taisīt vienu un to pašu. Tāpēc es neesmu… nu… ieinteresēta taisīt kaut kādu fabriku, vai kaut kādu milzīgu… kas man tagad štancēt vienu un to pašu. Gribās jau tagad tālāk, kaut ko nākamo, kaut ko citu. Tāpēc, nu tāpēc ir apgrūtinoši, ka ir tik daudz… katru gadu ir jārada kaut kas jauns. Nu jau tas ir tik daudz, ka es viena pati to nevaru aptvert. Un citam īsti iedot arī… negribās un nevar. Nu tā. Tas vairs nebūs tas. Vai arī tas viss ir ļoti komplicēti. Un tad kaut kādā brīdī ir bišķiņ… jāatslābst. Jo man patīk tiešām izliet pirmo reizi to sveci un tad jau vairs man nav interesanti. Tad tas vienkārši ir…
K: Tas pir… tā pirmā reizei ar sveci jaunā, jaunā formā, tas ir kaut kāds līdzīgs brīdis, kad sīkais piedzimst…
B: Jā, jā.
K: pārgriez nabu, vai arī Karalis Lauva tiek turēts klintī, mūzika skan, putni lido.
B: Jā, jā.

Un tad pēdējais tāds jautājums. Kas Tev ir bijis tāds visforšākais ko kāds Tev ir teicis par Tavām svecēm?
B: Mmmmm…. Nu man tāds baigi…
K: Var vairāk.
B: [Smiekli]. Ēeemm… Ā, nu tur, šitajā… Berga Bazārā viena sieviete atnāca un tā viņa tā viņa vienkārši apgaroti skatījās un nevarēja aiziet prom… viņa tā… un arī kaut kā… nu… [pīk, pīk] pīkst plīts.
K: Baibai vārās diētiskie kartupeļi. Tikai kartupeļi.
B: Viņa apgarotām acīm skatījās un brīnijās… kā var tā… kā var tā izdomāt, tā it kā… un viņa vārdus tā izrāva no mutes, es pati nezinu kāpēc es tā izdomāju un tā notikās un «Kā Tu varēji tik intuintīvi uztvert tādu…» nu man likās, ka viņa tāda inteliģenta sieviete, kas saprot par tautiskām lietām, kaut vai es arī interesējos pirms tam pie tādiem tautas mākslas pazinējiem, lai es kaut ko neizdaru greizi galīgi, nenodaru pāri tur latviešu zīmēm un zini kā, svece un dedzināt zīmes, man pašai likās jau tā – es jau nezinu, vai var vai nevar tā, es konsultējos, man deva zaļo gaismu, viss kārtībā. Un tad viņa tā riktīgi apgarota… iedeva baigo motivāciju, kad esmu uz pareizā ceļa esmu, ka es daru pareizi. Nav jau nekāda tāda, pašam sevī jāizprot, Tu vari izdomāt jebko, bet es nezinu vai tā ir pareizi, vai tā vajag vai nevajag. Un tad katrs tas cilvēka… ko pasaka man tā, tad tas dod tādu grūdienu uz priekšu, ka tas ir pareizi, ka ļaujies. Ir arī sliktas lietas, kas arī uzmundrina. [smiekli]
K: Un kas tāds ir vissliktākais uzmundrinošākais?
B: Nē, nu kad tur «O, fašisti» un tā. Un tur tad tas liekās tik fanij un cilvēkiem rada tādu emociju un tā.
K: Kas Tev deva to zaļo gaismu? Vai tas ir mīts vai noslēpums.
B: Nu, tāpēc, ka es uzdrošinājos to?
K: Nu tu teici, ka Tev ir cilvēks, ar kuru konsultējies, latvisko zīmju pazinējiem.
B: Es ar… ar… viņa ir deputāte…
K: Kursīte?
B: Jā, jā. Janīna Kursīte.
K: Janīna Kursīte. Viņa Tev deva zaļo gaismu – dedzini latviešu zīmes.
B: Nu es prasīju, nu… es vienkārši paskaidroju, kas tas ir, kā tas domāts, un ka – «neredzu neko nepareizu, viss tur ir labi, kāpēc, lai nebūtu svastika?»
K: Tu esi fašite?
B: Es nezinu… [smiekli]. Es nezinu. Es nevaru pateikt ne jā ne nē.
K: Jāuzzina, kas tas ir.
B: Es domāju, ka nē. Jā. Jāuzzina kas tas ir. Es ceru ka nē [smiekli].
K: Forši. Paldies. Varbūt Tu vēlies vēl kaut ko pateikt pasaulei, bloga lasītājiem, vai Latvian Lights lietotājiem?
B: Nūuu… lai nāk un pērk sveces [smiekli].
K: Kur jāiet pirkt?
B: Pie manis. Personīgi zvaniet.
K: Latvianlights.lv vai com.
B: Jā. Abējādi ir.
K: Gan com, gan lv. Vienkārši google ieraksti Latvian Lights.
B: Jā. Un aiziet.
K: Un spied pirkt.
B: Nē, spiest nē. Pazvani man. Tur nav interneta veikals.
K: Labi. Ej uz mājaslapu un zvani Baibai. Kad Tev drīkst zvanīt?
B: Katrā diennakts laikā… drīkst zvanīt. Bet vai es pacelšu… [smiekli]

 

  

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *