18403962_1014129442050801_5691123469876890491_o

Mirklīgās domizpausmes

Tikko aizvadījām pirmo mūsu organizēto un rīkoto festivālu «Āboļdārzs». Tajā tika piedzīvota arī «aukstā duša».  Pēc tādām reizēm nervu sistēma noteikti atjaunojās ar jauniem updeitiem. Līdzīgi kā imūnsistēmā nonākusi vīrusa forma. Ja tā tiek iznīcināta, nākamā reize jau baltajiem asinsķermeņiem ir krietni vieglāka. Organizētāka darbošanās zinot ko un kā darīt. Kas mūs «nenogalina» padara mūs stiprākus. Ne tikai naivs teiciens tas ir, bet reāls un pat zinātniski pamatots novērojums. Tātad. Kas notika? Lai būtu interesantāk – līdz skatuvei nonāca tikai Jēzus un Tēvs, bet Gars raustījās. No 3 fāzēm divas deva spriegumu, kamēr trešā ļurinājās. Kā asociatīvi nosaukt zemējumu un nulli ar bībliskiem tēliem, nezinu. Būs jāizlasa kādreiz Bībele. Tad papildināšu savu zināšanu un vārdu krājumu. Iespējams zināšu ko vairāk arī par elektrību. Bet patreiz turpināsim iesākto rakstu. Ar divām fāzēm pietika pirmā koncerta apskaņošanai. Starplaikā tika iecerēts atrisināt Gara raustīšanos. Iztēlotās 15 minūtes aizauga jau 1,5 h. Uz situācijas atrisinājumu gaida kā mākslinieki, tā ielūgtie, tā dalībnieki tā apmeklētāji. Vismaz tobrīd es biju tā iztēlojies. Jutu kā kājas kļūst kā aukstasiņu dzīvniekam. Taču virsraksts saucās Mirklīgās domizpausmes. Mākslinieki, kuriem tobrīd bija jāspēlē jau sākumā bija iecerējuši spēlēt tikai akustiski. Kā uzzināju – kutelīgs brīdis bija pirms 2 nedēļām jāizbauda arī māksliniecei. 2 nedēļas pirms pasākuma grupa bija izjukusi. Ar jaunajiem grupas biedriem kopā spēlēts bija maz. Ja būtu elektrība – mikrofonos būtu dzirdami satraukumi. Šai elektrības ķibelei bija jānotiek. Pat, ja tas nebija manā plānā, tas atbilda kopējam plānam.  Ķibeli biju pats izraisījis iepriekšējā dienā uzliekot 3fāžu pāreju. Par stipru pieskrūvēju vienu skrūvi. Rezultātā – vads tika pārspiests un pārrauts un elektrība Gara fāzē ļurinājās. Taču tas mani mazāk interesē. Vairāk – kā šī sinhronitāte un globālais plāns tiek meistarīgi veikts un organziēts? Var jau būt, ka nav nekāda kopplāna un šis ir tikai mana prāta treniņa rezultāts pēc NLP apmācībām. Meklēt pozitīvo un labo un ieguvumus katrā situācijā. Var jau būt, bet neesmu līdz galam drošs par to. Tai skaitā otra lieta – novembrī, kad festivālu sākām organizēt kopā ar Gintu nolikām 13. maiju. Datumu, kad varētu būt mazāk citu pasākumu un laiks, kurā 100 punkti ziediem jābūt atvērtiem. Taču, ja tā būtu, tējas meistars Jurijs Podusovs, kas pieteicās piedalīties ar tējas ceremonijām, to nevarētu darīt no ziedošām ābelēm. Ironiski, ka noķertās ziedlapas biju domājis kaltēt un veidot tēju. Taču tējas vākšanai un gatavošanai pats labumiņš ir tieši šis brīdis. Brīdis pirms zieds atveras. Tā vien liekas, ka bija «vēl kāds/-i», kas organizēja festivālu un par to parūpējās. Kaut kas, kas bija ārā no šīs maņu orgāniem uztveramās pasaules. Nesen noskatījos video par to, ka šķietamās «padenes» uz kurām gribās lamāties ir sargāšana no vēl kā trakāka. Var jau būt, ka esmu traks, bet uzskatu – «Tur kaut kam ir jābūt». Var jau būt, ka tie esam mēs paši. Mūsu pašu domu radīšana kaut kādā veidā izpaužas fiziskajā realitātē. Iespējams doma tiek radīta ātrāk. Tā tiek raidīta jau laicīgāk. Taču fiziskie orgāni, kas uztver materiālo domu radīšanas rezultātu to uztver vēlāk. Līdzīgi kā tas, ka uz Saules kaut kas notiek jau tagad, bet tas, kas notika, spējam fiziski izbaudīt tikai pēc 8 minūtēm. Tikai tāpēc, ka fiziskajiem orgāniem ir ierobežojumi. Un šie ierobežojumi ir apzināti veidoti, lai tiem būtu jēga. Ja tā ir – tad viss notiekošais ir jēdzīgs un aukstajām dušām ir nozīme.

  

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *